otrdiena, 2011. gada 8. novembris

KUR TUR KRABJU NŪJIŅAS?

jeb kā nūģīgums spiežas ārā pa visām malām arī tad, ja atrodies ārzemēs.
Esot šeit bieži sev saku- tas, ka sēdi mājās, rij čipšus un skaties seriālus nenozīmē, ka esi nūģis, jo tu taču atrodies Itālijā! Nevaru saprast ir vai nav tā taisnība. Bet atkal attopos situācijā, kad uz sms "come out to have a drink" atbildu "me sleepy" , kas patiesībā nozīmē "me too lazy to go out and have an awesome life, i rather sit in my fat pants and write boring blog" . Šis ieraksts ir veltīts tikai un vienīgi manām emocijām un manai kā mistiskas būtnes (sievietes) vajadzībai visu sarežģīt un izplūst garā vāvuļošanā, kas galu beigās nenozīmē neko, nepasaka neko un kaut kādā apziņas līmenī vienkārši beidz eksistēt. Heey , kā tas nākas, ka šeit es māku būt tikai galējība? Un kāpēc es nevaru izdarīt vairāk par 5 lietām vienā dienā? Ja es rīt nenopirkšu kedas un nesākšu skriet pa Giardini Diaz, atsūtiet man pērienu pa pastu. Ja mēs atrodamies internacionālās vakariņās, kuras organizē franči, tas nav pieklājīgi no viņu puses dot man vardi un teikt še, ēd. Viņiem jādod bagete, jo bagetes ēd visi! Tāpat kā bigmaku vai 20 čikenmaknagets. Tas ir tas, ko šodien iemācījos. Manas smadzenes nespēj uztvert derīgu informāciju. It kā tur strādātu filtrs, kas ielaiž tikai bullšitu, bet , ja saruna ieiet pārāk inteliģentās sliedēs tur sāk lidināties nyan cat un es attopos jūtoties tā: whaaaat? Jesus christ superstar. Skūteri, atvaļinājums, rudens. kā tu zināji.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru